Dibina Jelgavas kurlmēmo skolu. Šajā laikā Vidzemē uzskaitīti ap 700 “tādu nelaimīgu, kam ne valodas nav, kas kurli un mēmi ir”. Līdz ar to rodas nepieciešamība atvērt kurlmēmo skolu arī Vidzemē.

Valmieras apriņķa Ozolmuižas grāfa Mellina meita Emma Mellina viesošanās laikā Drēzdenē un Leipcigā iepazīstas ar kurlmēmo skolām. Atgriežoties tēva mājās, Emma nolemj atvērt kurlmēmo skolu Vidzemē – Valmierā. Notiek vienošanās ar Matīšu draudzes mācītāju K. Moltrehtu. Par pirmo skolas skolotāju un priekšnieku uzaicina Bauņu pagasta Mīlīšu skolas skolotāju Vīlipu Švēdi. Tiek izveidota skolas kuratorija šādā sastāvā:

• V. Švēde (skolas priekšnieks);
• K. Moltrehts (Matīšu draudzes mācītājs);
• J. Neilands (Valmieras draudzes mācītājs);
• Antoniuss (Valmieras pilsētas galva);
• fon Vegezacs (bruģu tiesnesis);
• Oetingens (Vidzemes vicegubernators);
• ģenerālsuperintendants.