Skolas vēsture
1800. gads
Nedzirdīgo izglītības aizsākumi meklējami 17.gs. beigās, līdz tam valda uzskats, ka nedzirdība, nerunāšana, aklums ir Dieva sods par vecāku un senču grēkiem. Ap 1800.gadu Rīgu sasniedz idejas par nedzirdīgo cilvēku izglītošanu. Turīgo vecāku, tirgoņu un augstāko ierēdņu bērni, kuriem ir dzirdes problēmas sāk izglītoties mājās, no Vācijas pieaicināto šim darbam sagatavoto skolotāju vadībā.
1840. gads
Ar guberņas pārvaldes juridisku atļauju atver kurlmēmo skolu Rīgā.
1870. gads
Dibina Jelgavas kurlmēmo skolu. Šajā laikā Vidzemē uzskaitīti ap 700 “tādu nelaimīgu, kam ne valodas nav, kas kurli un mēmi ir”. Līdz ar to rodas nepieciešamība atvērt kurlmēmo skolu arī Vidzemē.
Valmieras apriņķa Ozolmuižas grāfa Mellina meita Emma Mellina viesošanās laikā Drēzdenē un Leipcigā iepazīstas ar kurlmēmo skolām. Atgriežoties tēva mājās, Emma nolemj atvērt kurlmēmo skolu Vidzemē – Valmierā. Notiek vienošanās ar Matīšu draudzes mācītāju K. Moltrehtu. Par pirmo skolas skolotāju un priekšnieku uzaicina Bauņu pagasta Mīlīšu skolas skolotāju Vīlipu Švēdi. Tiek izveidota skolas kuratorija šādā sastāvā:
- V. Švēde (skolas priekšnieks);
- K. Moltrehts (Matīšu draudzes mācītājs);
- J. Neilands (Valmieras draudzes mācītājs);
- Antoniuss (Valmieras pilsētas galva);
- fon Vegezacs (bruģu tiesnesis);
- Oetingens (Vidzemes vicegubernators);
- ģenerālsuperintendants.
1875. gads
E. Mellina kuratorijas rīcībā nodod 30 000 rubļu. Procenti no šīs naudas izlietojami skolas uzturēšanai. Atbalstu apsola arī muižniecība un mācītāji. Ar nelielām svinībām 1875. gada 30. jūlijā atver Valmieras kurlmēmo skolu. Pirmajā 1875./76. m.g. skolā iestājas 8 skolēni.
Skolai savas ēkas nav, mācības notiek mazā koka namiņā Diakonāta ielā. Pieaugot skolēnu skaitam, skolas klases un internāts tiek ierīkots skolas tuvumā esošajā pārbūvētajā rijā un Meķa muižiņā.
1881. gads
Skolēnu skaitam arvien pieaugot, esošās skolas telpas ir par mazām, 1881. gadā uz Meķa muižas esošās zemes tiek likts pamatakmens jaunas skolas ēkas celtniecībai.
1882. gads
1882./83. m.g. sākas mācības jaunuzbūvētajā skolā.
1920. gads
Skola pāriet valsts pārziņā un tiek pārdēvēta par Valmieras Valsts kurlmēmo skolu.
1928. gads
27. februārī sāk cirst kokus vecajā kapsētā, lai skola iegūtu vēl vienu ēku, jo skolēnu skaits nemitīgi aug. Jau 13. aprīlī sākas rakšanas darbi būvlaukumā Annas kalniņā, kur atradusies pirmā kristīgā baznīca, kas 1283. gadā pārvērsta par kapliču.
1929. gads
31. augustā iesvēta jauno skolas ēku.
1958. gads
Skola iegūst Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolas nosaukumu
1962. gads
Skolēni piedalās internāta ēkas celtniecības darbos 1962. gads.
1962. gads
Skolas internāta korpuss, atklāts 1962.g
1998. gads
Skolas nosaukums ir Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskola – attīstības centrs.
2004. gads
Skola kļūst par Valmieras pilsētas pašvaldības speciālo izglītības iestādi un iegūst nosaukumu – Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātpamatskola – attīstības centrs.
2010. gads
Skola kļūst par Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolu – attīstības centru.