Vēsture

Skolas vēsture

1990
janvāris 1

1800. gads

1800. gads

Nedzirdīgo izglītības aizsākumi meklējami 17.gs. beigās, līdz tam valda uzskats, ka nedzirdība, nerunāšana, aklums ir Dieva sods par vecāku un senču grēkiem. Ap 1800.gadu Rīgu sasniedz idejas par nedzirdīgo cilvēku izglītošanu. Turīgo vecāku, tirgoņu un augstāko ierēdņu bērni, kuriem ir dzirdes problēmas sāk izglītoties mājās, no Vācijas pieaicināto šim darbam sagatavoto skolotāju vadībā.

1991
februāris 1

1840. gads

Ar guberņas pārvaldes juridisku atļauju atver kurlmēmo skolu Rīgā.

1993
marts 1

1870. gads

Dibina Jelgavas kurlmēmo skolu. Šajā laikā Vidzemē uzskaitīti ap 700 “tādu nelaimīgu, kam ne valodas nav, kas kurli un mēmi ir”. Līdz ar to rodas nepieciešamība atvērt kurlmēmo skolu arī Vidzemē.

Valmieras apriņķa Ozolmuižas grāfa Mellina meita Emma Mellina viesošanās laikā Drēzdenē un Leipcigā iepazīstas ar kurlmēmo skolām. Atgriežoties tēva mājās, Emma nolemj atvērt kurlmēmo skolu Vidzemē – Valmierā. Notiek vienošanās ar Matīšu draudzes mācītāju K. Moltrehtu. Par pirmo skolas skolotāju un priekšnieku uzaicina Bauņu pagasta Mīlīšu skolas skolotāju Vīlipu Švēdi. Tiek izveidota skolas kuratorija šādā sastāvā:

  • V. Švēde (skolas priekšnieks);
  • K. Moltrehts (Matīšu draudzes mācītājs);
  • J. Neilands (Valmieras draudzes mācītājs);
  • Antoniuss (Valmieras pilsētas galva);
  • fon Vegezacs (bruģu tiesnesis);
  • Oetingens (Vidzemes vicegubernators);
  • ģenerālsuperintendants.
1994
marts 1

1875. gads

E. Mellina kuratorijas rīcībā nodod 30 000 rubļu. Procenti no šīs naudas izlietojami skolas uzturēšanai. Atbalstu apsola arī muižniecība un mācītāji. Ar nelielām svinībām 1875. gada 30. jūlijā atver Valmieras kurlmēmo skolu. Pirmajā 1875./76. m.g. skolā iestājas 8 skolēni.

Skolai savas ēkas nav, mācības notiek mazā koka namiņā Diakonāta ielā. Pieaugot skolēnu skaitam, skolas klases un internāts tiek ierīkots skolas tuvumā esošajā pārbūvētajā rijā un Meķa muižiņā.

1995
marts 1

1881. gads

Skolēnu skaitam arvien pieaugot, esošās skolas telpas ir par mazām, 1881. gadā uz Meķa muižas esošās zemes tiek likts pamatakmens jaunas skolas ēkas celtniecībai.

1996
marts 1

1882. gads

1882. gads

1882./83. m.g. sākas mācības jaunuzbūvētajā skolā.

1997
marts 1

1920. gads

Skola pāriet valsts pārziņā un tiek pārdēvēta par Valmieras Valsts kurlmēmo skolu.

1998
marts 1

1928. gads

27. februārī sāk cirst kokus vecajā kapsētā, lai skola iegūtu vēl vienu ēku, jo skolēnu skaits nemitīgi aug. Jau 13. aprīlī sākas rakšanas darbi būvlaukumā Annas kalniņā, kur atradusies pirmā kristīgā baznīca, kas 1283. gadā pārvērsta par kapliču.

1999
marts 1

1929. gads

1929. gads

31. augustā iesvēta jauno skolas ēku.

2000
marts 1

1958. gads

Skola iegūst Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolas nosaukumu

2001
marts 1

1962. gads

1962. gads

Skolēni piedalās internāta ēkas celtniecības darbos 1962. gads.

2002
marts 1

1962. gads

1962. gads

Skolas internāta korpuss, atklāts 1962.g

2003
marts 1

1998. gads

Skolas nosaukums ir Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskola – attīstības centrs.

2005
marts 1

2004. gads

Skola kļūst par Valmieras pilsētas pašvaldības speciālo izglītības iestādi un iegūst nosaukumu – Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātpamatskola – attīstības centrs.

2007
marts 1

2010. gads

Skola kļūst par Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolu – attīstības centru.

2008
marts 1

2018. gads

Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskola – attīstības centrs tiek reorganizēts un apvienots ar  Valmieras pilsētas speciālo pirmsskolas izglītības iestādi “Bitīte”. Reorganizācijas rezultātā uz abu minēto izglītības iestāžu bāzes tiek izveidota jauna Valmieras pilsētas pašvaldības pakļautībā esoša speciālās izglītības iestāde “Valmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs”, kas darbu uzsāk 2018.gada 1.janvārī.