Līga Grāpēna, mūzikas un speciālās izglītības skolotāja

Iekļaujošā izglītība skolās, kas veicina daudzveidības vērtību un atbilst visu skolēnu vajadzībām, ir grūts izaicinājums 21. gadsimta skolotājiem, jo tas prasa radīt mācību vidi, kurā atšķirības sniedz vērtību, ņemot vērā dažādus mācību stilus un sagatavojot elastīgas pakāpeniskas mācību aktivitātes.
Piecu dienu mākslas kursu Amsterdamā vadīja Karolīna Vargina, Europass Teacher Academy un kursa “Art, Music, and Dance Therapy for an Inclusive Classroom” pasniedzēja. Viņai ir vairāk nekā 5 gadu pieredze kā mākslas pedagoģei (MA, MEd) un sertificēta jogas skolotāja, kura atbalsta pieaugušos un studentus ķermeņa un prāta savienošanā, izmantojot kustību, apzinātību, radošo izpausmi un kritisko domāšanu. Pasniedzējai ir arī 5 gadu profesionāla pieredze tīmekļa un grafiskajā dizainā, apvienojot mākslinieciskās un digitālās prasmes savā mācību praksē.
Kursā piedalījās četras pirmsskolas skolotājas no Zviedrijas, četras skolotājas no Itālijas, divas Vācijas pedagoģes, mūzikas skolotājs no Grieķijas, sākumskolas un dejas skolotāja no Ungārijas un speciālās izglītības skolotāja no Latvijas.
Svarīgs izaicinājums mācību procesā ir nodrošināt skolēniem zināšanas, kas tiks pārnestas uz reālās dzīves kontekstiem un atbalstīs pielāgošanos mainīgajai pasaulei.
Šajā sakarā akadēmisko prasmju, piemēram, analītiskās spriešanas, loģikas un lineārās domāšanas, apguve ir tikpat svarīga kā intuīcijas, iztēles un holistiskās domāšanas
attīstīšana.
Šis kurss piedāvāja atbildēt uz abiem jautājumiem, izmantojot ekspresīvās un radošās mākslas terapijas (ECAT). Māksla un mākslinieciskais sniegums (mūzika un drāma) kļūst par instrumentu iekļaujošas klases veidošanai un galveno kompetenču attīstīšanai mūžizglītībai (piemēram, radošums, iztēle un augstākas pakāpes domāšanas prasmes).
Kursa dalībnieki apguva mākslu, mūziku un drāmu nodarbībās, lai uzlabotu mācīšanu un mācīšanos, veicinātu labsajūtu un attīstītu emocionālās spējas.
Tika veidota sapratne, kā radošā māksla stimulē kognitīvās funkcijas un emocionālo apziņu, kā arī motivāciju un sadarbību skolēnu vidū, tādējādi veicinot vispārējo akadēmisko sasniegumu uzlabošanu.
Šis kurss sniedz instrumentus un aktivitātes no mākslas terapijas, lai gan dalībniekiem nav jābūt mākslas terapeitiem, māksliniekiem vai mūziķiem, lai tajā piedalītos.
Kursa laikā tika radītas un veiktas aktivitātes no mūzikas, drāmas un mākslas radošās mākslas iekļaušanai:
 mākslas loma iekļaujošas skolas vides veidošanā
 kā skolās ieviest izteiksmīgās un radošās mākslas
 emocionālā apzināšanās
 klātbūtnes un uzmanības praktizēšana
 emocionālā regulēšana ar mākslas palīdzību: izpratnes veicināšanas prakses un noturības veidošana
 izturības stiprināšana, izmantojot ekspresīvās mākslas terapijas
 radošuma veicināšana klasē
 Mākslas radīšanas prieks klasē visās tās dažādajās formās
 Pašizpausme, iesaistīšanās un sadarbība iekļaušanas veicināšanai
 IKT rīki mākslai
Galvenās atziņas pēc kursu “Art, Music, and Dance Therapy for an Inclusive Classroom” apmeklēšanas:

Mākslas, dejas un mūzikas terapijas elementi arvien biežāk tiek integrēti ikdienas izglītības procesā kā efektīvi rīki emocionālās, sociālās un kognitīvās attīstības atbalstam. Šīs pieejas balstās uz radošās izpausmes spēju stiprināt bērnu un jauniešu pašizpausmi, uzlabot emocionālo līdzsvaru, mazināt stresu un veicināt pozitīvas savstarpējās attiecības.
Mākslas terapijas elementi izglītības procesā tiek izmantoti, lai rosinātu radošumu, veicinātu pašrefleksiju un attīstītu smalko motoriku. Zīmēšana, krāsošana, kolāžu veidošana vai cita vizuālā māksla ļauj bērniem droši paust emocijas, kuras bieži vien grūti izteikt vārdos. Mākslas aktivitātes var palīdzēt mazināt trauksmi, kā arī atbalstīt mācību priekšmetu integrāciju (piemēram, matemātiskos jēdzienus apgūstot caur telpas un formas izpratni).
Dejas un kustību terapijas elementi veicina ķermeņa apzināšanos, līdzsvaru, koordināciju un sociālo mijiedarbību. Kustību uzdevumi palīdz skolēniem izpaust emocijas neverbāli, attīstīt ritma izjūtu, koncentrēšanos un sadarbošanās prasmes.
Deja kā izglītības sastāvdaļa var kalpot gan kā pašregulācijas instruments, gan kā aktīva metode mācību vielas apguvē, piemēram, integrējot kustību valodu mācību tēmu izzināšanā.
Mūzikas terapijas elementi veicina emocionālo labsajūtu, uzlabo uzmanības noturību un sekmē valodas attīstību. Dziedāšana, instrumentu spēle, ritmizēšana un klausīšanās uzdevumi tiek izmantoti gan individuāli, gan grupās, radot drošu vidi komunikācijas veicināšanai. Mūzikas aktivitātes bieži palīdz bērniem ar uzvedības vai emocionālām grūtībām, mazinot  sasprindzinājumu un atbalstot pozitīvu attieksmi pret mācībām.
Apvienojot mākslas, dejas un mūzikas terapijas elementus ar ikdienas mācību procesiem, skolotāji var radīt daudzveidīgu, iekļaujošu un emocionāli drošu mācību vidi. Šīs metodes īpaši iedarbīgas ir darbā ar bērniem ar speciālām vajadzībām, taču tās pozitīvi ietekmē ikvienu skolēnu, stiprinot pašvērtējumu, attīstot empātiju un rosinot mācību motivāciju.