Dace Zariņa

09.01.1963.- 06.01.2026.

Ir otrā mācību diena Jaunajā gadā. Valmieras Gaujas krasta vidusskolā skan čalas un skolēni steidz savā starpā dalīties ar ziemas brīvlaika piedzīvojumiem. Kāds klauvē arī pie sociāla pedagoga kabineta durvīm, kur viņus allaž uzklausījusi, uzmundrinājusi un iedrošinājusi Dace Zariņa, bet kabinetā, kur līdz šim valdīja rosība, ir iestājies dziļš klusums…

Agrā rītā, līdz ar krītošajām sniega pārslām, mūs sasniedza sāpīga ziņa –  Dace ir devusies ceļā, no kura vairs nepārnāk. Vēl pagājušā gada nogalē Dace bija kopā ar mums un dalījās ar saviem plāniem un iecerēm, ko jāpaspēj paveikt vecajā gadā un kas būs jādara nākamajā. Bet Liktenim izrādījās citi plāni.

Daces dzīves ceļš aizsākās1963.gada 9.janvārī, Cēsu pusē. Dace lielāko sava mūža daļu veltījusi pedagoģijai, strādājot gan par skolotāju, gan daudzus gadus par sociālo pedagogu. Valmieras Gaujas krasta vidusskolā Dace darbu uzsāka 2008.gada 1.septembrī.

Kolēģi Daci atcerēsies kā stingru, prasīgu, bet reizē ļoti atsaucīgu cilvēku.  Viņa uzņēmās atbildību, cīnījās par taisnību un aizstāvēja bērnu intereses. Varbūt reizēm par daudz, nesaudzējot savu veselību, dodoties palīgā visur, kur radušās problēmas.

Daces kabineta durvis bija atvērtas visiem, gan kolēģiem, kuriem gribējās izstāstīt savu bēdu, gan skolēniem, kuri nāca ne tikai, lai pasūdzētos par kādu pāri darījumu, bet arī, lai vakarā kopā iedzertu tēju, vienkārši mīļi papļāpātu un dalītos priecīgos notikumos. Dacei krājumos allaž bija kāds našķis, ar ko uzcienāt skolēnus.

Ģimene Dacei bija galvenā vērtība. Ar lielu mīlestību viņa kolēģiem stāstīja par meitām Velgu un Baibu, dzīvoja līdzi visām viņu veiksmēm un likstām, priecājās par mazbērniem. Dacei patika svinēt svētkus. Savā mājā Zosēnos kopā ar vīru vienmēr svētkos sapulcināja visu ģimeni, dažkārt pieaicinot arī tuvākos kolēģus. Tikai šajā gadā Ziemassvētki un Jaungads visiem bija citāds. Citāda būs arī Daces dzimšanas diena 9.janvārī.

Kā pa dzīparu slīdot,

Krīt visbaltākais sniegs.

Dzīvot mužīgus rītus …

Bet tas jau būs liegts.

Krīt visbaltākie sniegi.

Nu tu aiziesi tā,

Gulēt mužīgo miegu

Bez atmošanās.

/J.Jevtušenko/

Skumju brīdī izsakām visdziļāko līdzjūtību Daces Zariņas ģimenei!

Atvadīsimies 9.janvārī, plkst.11.00, Valmieras Krematorijā.

Darba kolēģi