Un nometne var sākties!

Lai iepazītos, spēlējam dažādas spēles ar vārdiem. Protams, savs un citu vārdi – tas ir ļoti svarīgi! Kā nekā vesela nedēļa jāpavada kopā, jāsarunājas, jāstrādā grupās, beigu beigās varbūt arī jāsadraudzējas un jāturpina tikties arī ārpus nometnes! Tāpēc mācāmies vārdus ar burtiem, ar kustībām, ar asociācijām. Pie viena arī katrs izlozē savu “slepeno draudziņu”, kuram nedēļas laikā jāpievērš uzmanība, jāpasaka kāds kompliments, jāpalīdz, jāpadara diena gaišāka. Un tas jādara anonīmi, lai draudziņš par to nenojaustu! Tā sacīt, intrigai.

Tālāk jau, iepazinušies un sadalījušies grupās, dalībnieki dodas zīmēt savus Valmieras dārgumus – kas nu katram Valmierā šķiet vērtīgs: Sīmaņa baznīca, teātris, sava skola, “Valleta”, Mūzikas skola, parki, Gauja, cilvēki.

Palēnām, pildot grupu uzdevumus, jau pienākusi tumsa, dalībniekiem laiks uzkost svaigi ceptas picas, ieslēgt pieres lampiņas un mežā iekšā! Ejamais gabals nav tāls, bet tumsā viss šķiet tik draudīgs un sarežģīts… Tomēr uzdevums ir godam veikts, no meža ārā iznāca tikpat daudz cilvēku, cik iegāja, nesatikām arī nevienu lāci, tātad var uzskatīt, ka nometne ir sākusies godam!