Nav šobrīd svarīgākas un steidzamākas vides problēmas par klimata pārmaiņu mazināšanu. Lai arī klimats lēnām mainījies vienmēr, pēdējā gadsimta laikā cilvēki ar naftas produktu, gāzes un akmeņogļu dedzināšanu jau par 40% palielinājuši svarīgās CO2 gāzes daudzumu zemes atmosfērā, aizsākot planētas sasilšanu un straujas, neparedzamas klimata pārmaiņas. Pirmās izmaiņas redzamas jau šobrīd gan Latvijā, gan citviet pasaulē, apdraudot dzīvo dabu, lauksaimniecības ražas, veselu pilsētu un pat valstu pastāvēšanu. Tomēr tikai no mūsu rīcības atkarīgs, vai klimata pārmaiņas nesasniegs katastrofālus apmērus, rezultātā padarot lielu zemeslodes daļu cilvēkiem neapdzīvojamu.
Ko mēs varam darīt? Ieguldījums ilgtspējīgā attīstībā sākas ar izpratnes veidošanas procesu. Un skolas ir atslēga pārmaiņu uzsākšanai. Skolā varam mācīt un ieviest atbilstošas vērtības un ikdienas paradumus.
Lai padziļinātu izpratni par vides un klimata pārmaiņām, par skolas lomu tajā, es, skolas direktore Iveta Kļaviņa, 2022.gada pavasarī piedalījos Erasmus+ programmas projekta mācībās “Rūpes par klimatu. Izglītība labākai videi.”.
Mācībās padziļināti apguvām – kas ir klimata pārmaiņas un globālā sasilšana, kādēļ klimata pārmaiņas notiek (cēloņi, ietekme, riski), klimata pārmaiņas šobrīd un nākotnē.
Piemēram, klimata pārmaiņu ietekmē nākotnē paredzams, ka būtisks pārtikas un dzeramā ūdens trūkums vairākos pasaules reģionos, iespējama vairāku piekrastes pilsētu applūšana, kā arī dabas vērtību un veselu ekosistēmu izzušana.
Kursu ietvaros diskutējām, vai un kā katrs no mums personīgi var ietekmēt – samazināt klimata pārmaiņas. Arī tad, ja nevaru ietekmēt lielās pārmaiņas, kā piemēram, izmainīt visas pasaules enerģijas sistēmu, skolās svarīgi būtu veidot izpratni par to un arī risināt mazās izmaiņas – samazināt savu ietekmi uz klimata pārmaiņām.
Kursu ietvaros, teorētiski izzinot un praktiski darbojoties, mācījāmies par īstermiņa un ilgtermiņa klimata pārmaiņu cēloņiem, sekām un riskiem, ilgtspējīgu un veselīgu vidi, enerģijas veidiem un ietekmi, ūdens nozīmi, kā arī dalījāmies ar labās prakses stāstiem par vides izglītības projektu īstenošanu skolās.
Lai arī skolas ieguldījums salīdzinājumā ar globālo problēmu var šķist niecīgs, kopienas dzīves kvalitātes uzturēšanai un uzlabošanai ir nepieciešama individuāla rīcība.
Lūk, tikai dažas rīcības, ko ik dienu var veikt ikviens, ar savu piemēru iedvesmojot arī citus, turklāt sniedzot ieguldījumu vides labklājībā: (1) vairāk iet ar kājām vai braukt ar velosipēdu automašīnas vietā, (2) neizniekot ēdienu un ūdeni; (3) pēc iespējas biežāk aizvietot gaļas produktus ar pākšaugiem; (4) samazināt atkritumus.
Lai mums izdodas!

Iveta Kļaviņa