12. septembrī ekonomikas skolotāja Ilona Berkolde, latviešu valodas skolotāja Maiga Paegle un zīmju valodas skolotāja Līga Lāce 11.un 12.klašu skolēniem noorganizēja mācību stundu, kurā tika apvienotas zināšanas un prasmes ekonomikā un latviešu valodā.

• Sasniedzamais mērķis: rakstu valodas un rakstu kultūras attīstīšana, aprakstot reālu dzīves situāciju, izmantojot ekonomiskas jēdzienus – darbs, darba devējs, darba ņēmējs, neto alga, nodokļi, uzņēmums.

Gatavojoties stundai, skolēniem bija zināmi vērtēšanas kritēriji:

• pareiza teikumu veidošana,
• runas prasmes ( gan mutvārdu, gan zīmju valodas),
• spēja saistoši sniegt vēstījumu – prezentēšanas prasmes.

Stundas laikā katrs skolēns prezentēja savu vasaras darba pieredzi.

Madara Zēmele pastāstīja par veicamajiem pienākumiem, strādājot Melngalvju namā. Huberts Bērziņš par darbu veikalā „Rimi Ekspres” augļu un dārzeņu nodaļā un darbu tirdzniecības uzņēmumā „Narvesen”. Raivis Gončaruks par darbu saimniecībā “Ludmila”, Herberts Misa par darbu uzņēmumā „Trialto Latvija”, kur veica krāvēja un pudeļu etiķešu līmētāja darbus. Daniela Krilova par darbu uzņēmumā „Kohsel”, kur montēja transformatorus. Laura Vičinska par mājas remontdarbu plānošanu un veikšanu, Ralfs par darbu augļu fabrikā „Delmonte”Anglijā, Mirdza Rūja par darba pieredzi, lasot sēnes un veicot apkopšanas darbus viesnīcā Anglijā. Elīza Geiduka stāstīja par darbu mājas saimniecībā.

Madara raksta: „Es strādāju par apkopēju Melngalvju namā, iemācījos strādāt ar dažādiem tīrīšanas līdzekļiem, kuri agrāk man nebija zināmi. Darbs grūts, nākotnē es šo darbu nevēlos turpināt, jo pēc skolas beigšanas vēlos dibināt individuālo uzņēmumu „Madaras kūkas”.

Raivis raksta: „Vasarā es strādāju par palīgstrādnieku saimniecībā „Ludmila”. Manos pienākumus bija pļaut zāli, ravēt siltumnīcu, novākt ražu, spiest sulu. Jutos noguris, strādājot 7 stundas dienā. Nākamajā vasarā izvēlēšos citu darbu, jo šis man nepatika”.

Huberts: „Strādāju „Narvesenā” par kasieri – pārdevēju. Man ļoti patika strādāt pie kases aparāta un skaitīt naudu. Darbā bija viegli, klienti saprata, ka esmu nedzirdīgs. Grūtības sagādāja saskarsme ar darba kolēģiem, kuri runāja krievu valodā. Nākamajā vasarā vēlos darbu turpināt “Narvesenā”, jo tur cilvēki ir draudzīgi, laipni, smaidoši.Alga mani apmierina”.

Lielākā daļa skolēnu atzina, ka darbs bija grūts, prasīja pacietību. Darba samaksa Latvijā stipri atšķiras no samaksas Anglijā. Problēmu saskarsmē ar citiem cilvēkiem neesot bijis.

Izvērtējot skolēnu vēstījumus, skolotājas atzina, ka skolēnu prezentācijas līmeņi bija dažādi. Daļai skolēnu bija vārdu galotņu kļūdas, nepareizi izvēlēti vārdi. Vēl jāpilnveido prezentēšanas prasmes – censties nelasīt sagatavoto tekstu, bet stāstīt saviem vārdiem, lai klausītājam būtu interesanti.

Atzinums – skolēniem sava valoda ir jāpilnveido! Jāraksta un jārunā pareizi, saprotami!

Paldies 11. un 12.klases skolēniem par uzdrīkstēšanos pastāstīt citiem par savu darba pieredzi! Paldies skolotājām par labiem padomiem!