Skolēni mācās robotiku

Mūsu bērni lieliski prot apieties ar viedierīcēm un Lego konstruktoriem. Kāpēc? Jo tas ir ļoti interesanti. Roboti spēj satīrīt grīdu, atvērt durvis, nožāvēt rokas, padot roku salveti un daudz ko citu. Bet kā būtu, ja robots palīdzētu mācīties? Arī tas ir iespējams!

Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra skolēni iepazīst robotiku – paši konstruē (būvē), programmē (tas ir, planšetē izveido secīgu komandu virkni jeb algoritmu) un darbina robotu, liekot robotam veikt dažādus uzdevumus – iet uz priekšu un atpakaļ, mainīt virzienu, sasveicināties, pagrozīt galvu, dejot, celt un pārvietot priekšmetus, runāt, spēlēt golfu, reaģēt uz skaņas un krāsu sensoriem u.c. Tā skolēni mācās domāt loģiski un racionāli, skaita un rēķina, eksperimentē, izprot sakarības, mācās sadarboties un strādāt komandā.

Pavisam drīz 1.-3. klašu skolēniem atsāksies regulāras robotikas nodarbības, kurās 2. un 3. klašu skolēni atkārtos pagājušajā mācību gadā apgūtās prasmes un turpinās apgūt aizvien sarežģītākus robotikas uzdevumus, bet 1. klases skolēni uzsāks robotikas pamatu apguvi.

Robotika apvieno konstruēšanu un programmēšanu. Skolēni spēlējoties mācās izprast kopsakarības tehnoloģiju pasaulē, programmējot izprot lietu secību un apgūst algoritmisko domāšanu.

Ir zinātniski pierādīts, ka agrīna iepazīstināšana ar robotiku būtiski veicina bērna izaugsmes un pašizpausmes spēju. Darbojoties ar robotiem, tiek iesaistīts skolēnu kognitīvais, kritiskais un radošais potenciāls. Robotikas apguve palīdz skolēniem labāk izprast un izpētīt apkārtējo pasauli.

5 iemesli, kāpēc robotika labvēlīgi ietekmē mācīšanos un bērna attīstību:

Uzlabojas kognitīvā, smalkās motorikas un sociālā attīstība. Pētījumi rāda, ka robotikas apguve bērniem pirmsskolā un sākumskolā ir īpaši nozīmīga. Darbs notiek komandās. Nodarbības ietver teorētisko daļu, konstruēšanu un programmēšanu. Mācību procesā iegūtās zināšanas bērni pielieto praksē jau tajā pašā brīdī. Rotaļāšanās mācoties ir īpaši svarīga, jo bērni nepiespiestā, brīvā gaisotnē apgūst svarīgas lietas.

Jaunas iespējas radošai un kritiskai domāšanai. Eksperimentējot un izgudrojot bērni pārtop par inženieriem un stāstniekiem. Darbā izmantojot motorus un sensorus, kā arī radot personiski nozīmīgus projektus, bērni izmanto savu iztēli un veicina problēmu risināšanas potenciāla attīstību. Programmējot ar blokshēmām vienkāršus algoritmus, jaunie skolēni var padarīt savu stāstu par īstenību. Tas ir īpaši noderīgi, lai attīstītu viņu izpratni par ja/tad principiem, kā arī par inženierijas projektēšanas procesu.

Droša iepazīstināšana ar tehnoloģiju. Mēs dzīvojam digitālā laikmetā. Dažkārt šī vide šķiet biedējoša pieaugušajiem, kas uztraucas par to, ka viņu bērni pavada pārāk daudz laika pie viedierīcēm. Robotikas neatņemamā daļa – programmēšana nodrošina mācību procesā skolēna drošību, jo netiek kairināta bērna uztvere. Izglītošanās procesa gaitā bērni apgūst to kam patiesībā dators ir paredzēts. Bērnam, kas atstāts bez uzraudzības, jebkura viedierīce attīsta tikai pirkstu veiklību. Dators pedagoga uzraudzībā māca bērnam apgūtu loģiskas ķēdes principus un kopsakarības. Komandu virkne, kuru skolnieks ir izveidojis viedierīces ekrānā jau tajā pašā mirklī liek kustēties viņa robotam un rada vēlēšanos eksperimentēt un uzzināt vairāk. Pedagoga vadībā bērnam tiek veidota nekaitīga vide darbā ar moderno tehnoloģiju pasauli.

Sadzīvei pietuvinātas nodarbības. Bērni pilsētvidē mijiedarbojas ar robotizētiem mehānismiem ikdienā, bet lielākoties neizprot mehānikas pamatus un nespēj paskaidrot “kā tas strādā?”. Ikdienā lietotās tehnoloģijas (automātiskās durvis, roku žāvētājs, eskalators, i-robots u.c.) mācību procesā tiek pētītas izmantojot robotus izglītībai. Konstruējot bērns soli pa solim apgūst mehānisko mezglu savietojamības pamatprincipus. Mācoties programmēšanas pamatus mēs iepazīstinām bērnus ar blokshēmu nepārtraukto secību. Rezultātā bērni spēj strukturēt un paskaidrot sadzīvē pielietoto mehānismu darbības pamatprincipus un radīt jaunus, inovatīvus risinājumus, balstoties uz gūtajām zināšanām.

Jautra un iedvesmota mācīšanās. Bērni grib mācīties un izzināt. Mācīties ar prieku un izbrīnu ir viņu dabiska vēlme, tāpēc skolotāji palīdz saviem skolēniem izbaudīt mācīšanos. Iegūtās zināšanas skolniekam rada jautājumus par lietām, kas ir aiz aptvertās informācijas sliekšņa. Jautājumus klasē lielākoties uzdod bērni, nevis skolotājs.

Skolas direktore Iveta Kļaviņa