Konference “Speciāls bērns skolā, kas mainās”

Speciāls bērns skolā, kas mainās

Pasaule mainās, valstu politiskās un ekonomiskās sistēmas mainās, skola mainās, pie tam ļoti strauji un brīžiem pat, šķiet, neprognozējami. Ko darīt skolēniem, vecākiem un pedagogiem? Nobīties un pamukt maliņā? Vai arī drosmīgi mesties uz galvas nezināmajā? Varbūt ir kāds vidusceļš, kurš esot zelta?

Domājot par šiem jautājumiem, Valmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs 31.janvārī piedāvāja vispārizglītojošo un speciālo skolu pedagogiem, atbalsta personālam un citām ieinteresētajām personām piedalīties konferencē, kas bija veltīta tieši speciālās izglītības jautājumiem. Skolas speciālisti piedāvāja savu redzējumu, kā vispārzināmās un jau labi apgūtās metodes izmantot jaunās situācijās.

Konferenci atklāja skolas direktore Iveta Kļaviņa: “Iespējams, mēs dzīvojam greizu priekšstatu un mītu pasaulē par to, kādu izglītību un atbalstu ir iespējams iegūt speciālajā izglītības iestādē. Neraugoties uz daudzu gadu pieredzi un iestrādnēm speciālajā izglītībā, mūsu skola mainās un attīstās. Mēs vēlamies parādīt, ka, saņemot individualizētu, jēgpilnu un mērķtiecīgu atbalstu, ir iespējams soli pa solim virzīt skolēnu pretī viņa individuālajiem sasniegumiem. Mēs vēlamies būt atvērti, pieejami un noderīgi ikvienam, kuram ir nepieciešama palīdzība un kurš meklē risinājumus bērna ar speciālām vajadzībām izglītošanai.”

Asoc. prof., Dr.paed Mārīte Rozenfelde, Rēzeknes tehnoloģiju augstskolas docētāja, arī ir no tiem cilvēkiem, kuru vārdos ieklausās. Un šobrīd visiem ir būtiski, kā tad jaunais izglītības saturs tiks realizēts speciālajās skolās un arī iekļaujošajā izglītībā. Kas tad īsti ir lietpratība? Kas jāzin un jāprot pedagogam, lai pēc tam prastu arī bērns?  “Iekļaujoša izglītība neattiecas tikai uz vispārizglītojošajām skolām. Iekļaujoša izglītība attiecas uz jebkuru izglītības iestādi, kurā mācās bērns ar speciālajām vajadzībām un kurā tiek domāts par bērna individuālajām vajadzībām un to risināšanu.”

Ar plašu faktu un pieredzes materiālu klausītājus pārsteidza latviešu valodas skolotājas Maigas Paegles uzstāšanās “Vieglā valoda, tās izmantošana mācību procesā izglītojamiem ar speciālām vajadzībām”. Ir dzirdēti viedokļi, ka vieglās valodas lietošana samazina valodas krāšņuma burvību un nonivelē valodas lietojuma iespējas. Taču ļoti daudziem cilvēkiem tieši vieglā valoda ir vienīgais līdzeklis, lai informācija un daiļliteratūra būtu pieejama vispār. Dalībnieku anketās bija daudz vēlējumu skolotājai kopā ar savām kolēģēm izdot jau izstrādātos materiālus grāmatā.

Nodarbība par fonētiskās ritmikas izmantošanu runas mācīšanai bija pārsteigums un jaunums praktiski lielākajai daļai pedagogu. Skolotājas Vinetas Ragēvičiusas vadītā nodarbība iedvesmoja daudzus uzdrīkstēties, atrast par šo jautājumu pieejamos resursus un pamēģināt pašiem.

Savukārt Asjas Tauriņas vadītā nodarbība “Multifunkcionāli vingrinājumi un logopēdiski paņēmieni izglītojamo ar garīgās attīstības traucējumiem valodas izpratnes un runas uzlabošanai” lieliski nodemonstrēja, ka mācīšanās un valodas korekcija ir gan nopietns un neatlaidīgs darbs, taču tam nav vienmēr jābūt grūtam un nogurdinošam. Šo darbu var veikt ar aizrautību, smaidu un milzum daudz smieklu.

 

Ieva Želve un Uldze Strazdiņa ir pazīstamas kā vienas no zinošākajām speciālistēm surdopedagoģijas jomā Latvijā. Tādēļ arī pedagogiem bija interesanti un vērtīgi ieklausīties  stāstījumā, kādu metodiku izmantot pirmsskolas un skolas vecumā bērnu dzirdes attīstīšanai. Un bija patīkami dzirdēt atsauksmes no klausītājiem, ka abu minēto skolotāju darba rezultātā daudzus  bērniem ar dzirdes traucējumiem vairs nevar atšķirt no tiem, kurus dzirdes traucējumu nav – tik laba un pareiza runa ir izveidojusies veiksmīgā skolas un ģimenes sadarbībā.

 

Noslēgumā skolotāja Līga Grāpēna iepazīstināja klausītājus ar mākslas jomas priekšmetu iespējām bērnu ar garīgās attīstības traucējumiem personības attīstībā. Nenoliedzami mākslas jomas priekšmetos pedagogi un arī bērni var izpausties, atvērt savu radošo spēju durvis.

 

Dažas no dalībnieku atsauksmēm:

  • Paldies! Lieliska konference! Daudz jaunas un iedvesmojošas informācijas. Ļoti labprāt piedalītos vēl kādā jūsu organizētā konferencē.
  • Paldies reāliem praktiķiem – skolotājiem, kuri dalās ar savu pieredzi!
  • Daudz pārdomu un arī jaunas idejas praktiskam darbam.
  • Daudz radošu ideju rosinoša konference.
  • Brīnišķīgi pedagogi – profesionāli un patiesi sirsnīgi.
  • Paldies par iedvesmu un jaunām mācību metodēm, ko izmantot darbā ar speciāliem bērniem.
  • Priecājos, ka Latvijā ir tik zinoši un sekmīgi speciālisti.
  • Ļoti interesanti, profesionāli un talantīgi!
  • Vēlos turpmāku sadarbību un konsultēšanos.

Kā jau pēc katra pasākuma, arī pēc šīs konferences, radās ļoti daudz atziņu un jautājumu sev pašiem. Paldies necerēti lielajai dalībnieku atsaucībai – uzņēmām viesus no Vaiņodes un Rīgas, no Tirzas un Trapenes, no Jūrmalas un Jelgavas, un vēl, un vēl. Tas nozīmē, ka speciālā izglītība savu aktualitāti nezaudē un pedagogi vēlas iedziļināties un mācīties, lai labāk izprastu sev uzticētos bērnus. Mums savukārt ir ļoti liela atbildība visiem kopā šo darbu turpināt, domāt par metodisku un emocionālu atbalstu pedagogiem, lai nezustu radošā dzirksts. Turpinām uz sadarbības nots!

Daiga Ramata,
Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra
 direktores vietniece